Vecākiem: par šo spēli
Latvijas simboli bērniem: spēle ar Cielavu Cildu – karogs (2 : 1 : 2), ģerbonis, himna, karoga dienas un nacionālie simboli: cielava, mārīte, pīpene, ozols, liepa, dzintars.
- Latvijas valsts simboli: karogs, ģerbonis, himna
- Nacionālie simboli dabā
- Uzmanība un salīdzināšana
Bez reklāmām. Rezultāti glabājas tikai šajā ierīcē.
Turpini uz papīra
Latvijas karogs un ģerbonis – darba lapasDarba lapa · PDF Uz darba lapuLatvijas simboli bērniem – spēle, kurā kopā ar Cielavu Cildu bērns mācās pazīt Latvijas valsts karogu, ģerboni un himnu, kā arī nacionālos simbolus: balto cielavu, divpunktu mārīti, pīpeni, ozolu, liepu un dzintaru. Spēles galvenā ideja – atšķirt īsto simbolu no līdzīga: karogu no Austrijas karoga, divpunktu mārīti no septiņpunktu mārītes, pīpeni no kumelītes.
Kā spēlēt
- Karoga darbnīca – izvēlies pareizo sarkano toni, iestati svītras 2 : 1 : 2 un karoga formu.
- Atrodi īsto karogu – starp līdzīgiem karogiem atrodi Latvijas karogu un uzzini, kas citiem nav pareizi.
- Ģerboņa detektīvs – ar lupu izpēti lielo valsts ģerboni un uzzini, ko nozīmē saule, zvaigznes, lauva un grifs.
- Simboli dabā – atšķir balto cielavu, divpunktu mārīti, pīpeni, ozola un liepas lapu un dzintaru no līdzīgiem.
- Karoga kalendārs – kalendārā atzīmē dienas, kad pie mājām izkar karogu.
- Ar cieņu – kā uzvesties, kad skan himna, un kādu karogu drīkst izkārt.
- Visas karoga dienas (no 10 gadiem) – arī atceres dienas, kad karogu izkar ar melnu lenti.
Latvijas karogs
Latvijas valsts karogs ir karmīnsarkans ar baltu horizontālu svītru. Satversmes 4. pantā rakstīts: „Latvijas valsts karogs ir sarkans ar baltu svītru.”
- Svītras: sarkanā, baltā un sarkanā svītra ir attiecībā 2 : 1 : 2 – sarkanās ir divreiz platākas par balto.
- Forma: karoga platums pret garumu ir 1 : 2 – karogs ir divreiz garāks nekā plats.
- Krāsa: karmīnsarkans – tumši sarkans ar brūnganu nokrāsu. Drukai likums nosaka toni Pantone 201C.
- Vēsture: pirmās ziņas par sarkanu karogu ar baltu svītru ir Atskaņu hronikā (13. gadsimtā) – stāstā par karotājiem no Cēsu puses. Satversmes sapulce karogu un ģerboni apstiprināja 1921. gada 15. jūnijā.
Kad pie mājām izkar karogu
| Datums | Diena | Kā izkar |
|---|---|---|
| 25. marts | Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena | ar melnu lenti |
| 1. maijs | Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena | parasti |
| 4. maijs | Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena | parasti |
| 14. jūnijs | Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena | ar melnu lenti |
| 17. jūnijs | Latvijas Republikas okupācijas diena | ar melnu lenti |
| 4. jūlijs | Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena | ar melnu lenti |
| 11. novembris | Lāčplēša diena | parasti |
| 18. novembris | Latvijas Republikas Proklamēšanas diena | parasti |
| decembra 1. svētdiena | Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena | ar melnu lenti |
Karogu izkar tīru un neizbalējušu. Publiski izkārtā valsts karogā nedrīkst būt zīmējumu, uzrakstu vai bārkstu.
Latvijas valsts ģerbonis

| Ģerboņa daļa | Ko tā nozīmē |
|---|---|
| Zelta saule zilā laukā | jaunās Latvijas valsts dzimšana |
| Trīs zelta zvaigznes virs vairoga | Latvijas novadi un to vienotība |
| Sarkans lauva sudraba laukā | Kurzeme un Zemgale |
| Sudraba grifs ar zobenu sarkanā laukā | Vidzeme un Latgale |
| Sarkans lauva un sudraba grifs – vairoga turētāji | lielajā ģerbonī tie tur vairogu |
| Ozola zari ar lenti karoga krāsās | uz tiem stāv vairoga turētāji; ozols nozīmē spēku un izturību |
Ir trīs ģerboņa veidi: lielais, papildinātais mazais (vairogs ar zvaigznēm un ozola zariem) un mazais valsts ģerbonis (vairogs ar zvaigznēm). Ģerboni drīkst izmantot kā mācību līdzekli, bet to nedrīkst pārzīmēt vai mainīt tā krāsas – spēlē un šajā lapā redzams oficiālais attēls.
Latvijas valsts himna
Valsts himna ir „Dievs, svētī Latviju!”. Gan vārdus, gan mūziku 1873. gadā sarakstīja Kārlis Baumanis. Kad skan himna, visi pieceļas kājās, bet vīrieši noņem cepures.
Latvijas nacionālie simboli
| Simbols | Kā to atpazīt |
|---|---|
Baltā cielava – nacionālais putns | balta seja, melna galvas virsa un melns plankums uz kakla, pelēka mugura, gara aste, ko tā bieži šūpo |
| Divpunktu mārīte – nacionālais kukainis | sarkani spārni ar diviem melniem punktiem – pa vienam uz katra spārna |
Pīpene (margrietiņa) – nacionālais zieds | liels zieds ar garām baltām ziedlapām un plakanu dzeltenu vidu (kumelītei ziedi ir mazi, vidus izliekts) |
Ozols | lapai ir noapaļoti, viļņoti izliekumi; spēka simbols |
Liepa | sirdsveida lapa ar smailu galu un robainu malu |
Dzintars | „saules akmens” – sacietējuši senu koku sveķi, dzeltenbrūns un caurspīdīgs |
Kā runāt ar bērnu par Latvijas simboliem
- Meklējiet simbolus apkārtnē – karogu uz mājām svētkos, ģerboni uz pases vai monētas, cielavu pagalmā pavasarī.
- Salīdziniet ar līdzīgiem – Latvijas un Austrijas karogs, mārīte ar diviem un septiņiem punktiem. Tā bērns iemācās skatīties uzmanīgi.
- Kopā izkāriet karogu 18. novembrī un 4. maijā – un pastāstiet, kāpēc tieši šajās dienās.
- Uzzīmējiet karogu rūtiņās – tā ir arī matemātika: 4 + 2 + 4 rūtiņas un 20 rūtiņas garumā.
Vairāk par Lāčplēša dienu, 18. novembri un Brīvības pieminekli lasiet rakstā Latvijas simboli bērniem. Izdrukai: Latvijas karogs un ģerbonis – darba lapas un darba lapas valsts svētkiem.
Turpinājumam: Latvijas karte, Eiropas karte un Latvijas putni.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kādā krāsā ir Latvijas karogs?
Latvijas valsts karogs ir karmīnsarkans ar baltu horizontālu svītru. Karmīnsarkans ir tumši sarkans tonis ar brūnganu nokrāsu; drukai likums nosaka toni Pantone 201C.
Kādas ir Latvijas karoga proporcijas?
Sarkanā, baltā un sarkanā svītra ir attiecībā 2 : 1 : 2, bet karoga platums pret garumu ir 1 : 2 – karogs ir divreiz garāks nekā plats.
Ko simbolizē Latvijas ģerbonis?
Zelta saule zilā laukā simbolizē jaunās Latvijas valsts dzimšanu, trīs zvaigznes – Latvijas novadus un to vienotību, sarkanais lauva – Kurzemi un Zemgali, sudraba grifs – Vidzemi un Latgali.
Kas ir Latvijas nacionālie simboli?
Pie Latvijas nacionālajiem simboliem pieder baltā cielava, divpunktu mārīte, pīpene (margrietiņa), ozols, liepa un dzintars.
Kurās dienās jāizkar Latvijas karogs?
1. un 4. maijā, 11. un 18. novembrī. Ar melnu lenti karogu izkar 25. martā, 14. jūnijā, 17. jūnijā, 4. jūlijā un decembra pirmajā svētdienā.
Kas sarakstīja Latvijas valsts himnu?
Himnu „Dievs, svētī Latviju!” – gan vārdus, gan mūziku – 1873. gadā sarakstīja Kārlis Baumanis.
Avoti: Latvijas valsts karoga likums un tā piemērošanas noteikumi, likums „Par Latvijas valsts ģerboni”, MK noteikumi Nr. 600 (ģerboņa krāsas), likums „Par Latvijas valsts himnu”, likums „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (likumi.lv), Nacionālā enciklopēdija.
Baltā cielava – nacionālais putns
Pīpene (margrietiņa) – nacionālais zieds
Ozols
Liepa
Dzintars