Interaktīvas mācību metodes bērniem: 4 piemēri mājām un klasei

Interaktīvas mācību metodes bērniem ir pieejas, kurās bērns nevis tikai klausās, bet pats darbojas: jautā, izmēģina, sadarbojas ar citiem un nonāk pie atbildes. Tā mācīties ir interesantāk, un saprastais labāk paliek atmiņā. Šajā rakstā – četras praktiskas interaktīvās metodes, kuras var izmantot gan klasē, gan mājās, un idejas, kā sākt jau šodien.

Kas raksturo interaktīvas mācību metodes?

Interaktīvo mācību pamatā ir bērna aktīva līdzdalība. Pieaugušais vairāk vada un uzdod jautājumus, nevis tikai stāsta. Raksturīgās pazīmes:

• Darbošanās. Bērns kaut ko dara ar rokām vai prātu – skaita, būvē, šķiro, eksperimentē.
• Sadarbība. Uzdevumu risina pārī vai grupā, apspriež idejas.
• Tūlītēja atgriezeniskā saite. Bērns uzreiz redz, vai risinājums izdevās, un var mēģināt vēlreiz.
• Izvēle. Bērnam ir iespēja izvēlēties ceļu vai līmeni, kas palielina motivāciju.

Pētījumu apkopojumā par aktīvo mācīšanos dabaszinātņu kursos konstatēts, ka aktīvas metodes dod labākus rezultātus nekā tikai lekcijas klausīšanās (Freeman u.c., 2014). Bērnu izglītībā šo pašu principu Latvijā atbalsta kompetenču pieeja – Skola2030 uzsver mācīšanos darot.

4 praktiskas interaktīvas mācību metodes bērniem

Projektu darbs

Projektā bērni dažu dienu vai nedēļu laikā pēta vienu tēmu un rada rezultātu – maketu, plakātu, prezentāciju. Piemēram, tēma „Kur paliek atkritumi?” var ietvert atkritumu šķirošanu mājās, saskaitīšanu („cik pudeļu savācām?”) un zīmējumu par to, ko varētu darīt citādi.

Projektu darbs attīsta plānošanu, sadarbību un spēju prezentēt savu darbu. Mazākiem bērniem projektam jābūt īsam (1–3 nodarbības) un ar vienu skaidru rezultātu.

Lomu spēles

Lomu spēlē bērns iejūtas citā lomā – pārdevēja, ārsta, pasakas varoņa. Spēlējot veikalu, var trenēt skaitīšanu un naudas lietošanu; spēlējot ārstu – vārdu krājumu un empātiju. Lomu spēles ir dabiska metode pirmsskolas vecumā, kad rotaļa ir galvenā bērna darbība.

Izglītojošas digitālās spēles

Labi veidotas mācību spēles dod to, ko grūti nodrošināt ar papīru: tūlītēju atgriezenisko saiti, pakāpeniski grūtākus līmeņus un iespēju kļūdīties bez bailēm. Svarīgi, lai spēlei būtu skaidrs mācību mērķis un īss ilgums – 10–15 minūtes.

KidsEdu spēles veidotas tieši šim nolūkam:

• Lāča medus podi – saskaitīšana un atņemšana līdz 20.
• Vāveres krājumi – kur vairāk, kur mazāk? Salīdzināšana ar attēliem.
• Mamma un mazulis – atpazīt dzīvniekus un to mazuļus.
• Garumzīmju taka – pareizrakstības spēle 6–8 gadus veciem bērniem.

Spēli vislabāk spēlēt kopā ar pieaugušo un pēc tam īsi aprunāties: „Kurš uzdevums bija visgrūtākais? Kā tu to atrisināji?”

Diskusijas un debates

Diskusija māca formulēt domu, uzklausīt citu un pamatot viedokli. Mazākiem bērniem pietiek ar vienkāršu jautājumu („Kurš gadalaiks ir labākais un kāpēc?”), lielākiem var rīkot īsas debates ar divām komandām – „par” un „pret”. Svarīgi vienoties par noteikumiem: runā viens, pārējie klausās, un kritizē ideju, nevis cilvēku.

Interaktīvo metožu priekšrocības un riski

Metode	Ko attīsta	Uz ko uzmanīties	Vecums
Projektu darbs	Plānošanu, sadarbību, prezentēšanu	Mazākiem bērniem – īss projekts ar vienu rezultātu	5+
Lomu spēles	Valodu, empātiju, sociālās prasmes	Pieaugušais palīdz ar ideju, bet nevada katru soli	3+
Digitālās spēles	Prasmju trenēšanu, patstāvību	Ierobežots laiks, kopīga pārrunāšana pēc spēles	4+
Diskusijas un debates	Argumentēšanu, klausīšanos	Skaidri sarunas noteikumi	7+

Interaktīvas mācību metodes bērniem pa vecumiem

3–5 gadi. Mācīšanās notiek rotaļā: lomu spēles, skaitīšana ar priekšmetiem, šķirošana pēc krāsas vai formas. Uzdevumi ir īsi, un pieaugušais spēlē līdzi. Piemērotas spēles: Eža krāsu dārzs un Lāča draugi.

6–8 gadi. Var pievienot pāru darbu, vienkāršus eksperimentus un īsus projektus. Bērni jau spēj izskaidrot savu risinājumu un uzdot jautājumus citiem. Labi der loģikas spēles, piemēram, Pūces raksti.

9–12 gadi. Piemērotas debates, ilgāki projekti ar pētniecības daļu un stratēģiskas spēles, piemēram, šahs bērniem. Bērns var uzņemties lomas grupā – vadītājs, pierakstītājs, prezentētājs.

Biežākās kļūdas

• Aktivitāte bez mērķa. Spēle vai projekts ir interaktīvs, bet nav skaidrs, ko bērns no tā iemācīsies. Pirms sākat, nosauciet vienu mērķi.
• Pārāk daudz vienlaikus. Mazākiem bērniem viens uzdevums un viens materiāls ir labāk nekā pieci.
• Pieaugušais izdara visu. Ļaujiet bērnam kļūdīties un meklēt risinājumu pašam – palīdziet ar jautājumu, nevis ar atbildi.
• Nav pārrunu. Īsa saruna pēc aktivitātes palīdz bērnam apzināties, ko viņš iemācījās.

Kā sākt mājās – 3 vienkārši soļi

1. Izvēlieties vienu prasmi, ko bērns šobrīd apgūst – piemēram, skaitīšanu līdz 10.
2. Pārvērtiet to darbībā: skaitiet karotes pie galda, spēlējiet Vāveres riekstus vai izspēlējiet veikalu.
3. Pēc aktivitātes uzdodiet vienu jautājumu: „Kā tu to zināji?” – tas palīdz bērnam apzināties savu domāšanu.

Plašāku pārskatu par visām pieejām lasiet rakstā bērnu mācību metodes, bet idejas iztēles rosināšanai – rakstā radošas mācību metodes bērniem. Pirmsskolas pedagogiem noder arī VISC rokasgrāmata par valodas prasmju veidošanu.

Biežāk uzdotie jautājumi