Rakstītie burti: kā iemācīt bērnam rakstīt

Rakstītie burti ir rokrakstā rakstīti burti, kurus vārdā savieno ar savienojuma līnijām, un skolas paraugā tie parasti ir nedaudz slīpi pa labi. Drukātie burti ir atsevišķi, taisni burti, tādi kā grāmatās. Latvijas pirmsskolas vadlīnijās noteikts, ka pirmsskolas izglītības nobeigumā bērns “raksta rakstītos burtus”, tātad rakstītos burtus sāk apgūt jau 5–6 gadu vecumā, un 1. klasē rakstīšanu turpina pilnveidot.
Saturs
Ar ko atšķiras drukātie un rakstītie burti?
Latviešu valodā gan drukātajiem, gan rakstītajiem burtiem ir lielie un mazie burti, un burtu skaits ir tas pats, jo atšķiras tikai to forma. Vārdnīcā “drukātie burti” skaidroti kā lielie latīņu burti vienkāršotā rakstībā, taču ikdienā vecāki un skolotāji ar šo vārdu bieži apzīmē jebkurus atsevišķi rakstītus “grāmatas” burtus, gan lielos, gan mazos.

| Pazīme | Drukātie burti | Rakstītie burti |
|---|---|---|
| Kur sastopami | Grāmatās, uzrakstos, ekrānā, veidlapās | Rokrakstā: burtnīcās, vēstulēs, piezīmēs |
| Savienojums | Katrs burts atsevišķi | Burti vārdā savienoti ar savienojuma līnijām |
| Slīpums | Taisni | Skolas paraugā parasti nedaudz slīpi pa labi |
| Elementi | Taisnas līnijas, apļi, pusapļi | Svītras, lociņi, ovāli, pusovāli, cilpas |
| Forma | Vienkāršota, viegli atpazīstama | Daļai burtu, īpaši lielajiem, forma krietni atšķiras no drukātā |
| Garumzīmes, mīkstinājuma zīmes, jumtiņi | Tās pašas zīmes | Tās pašas zīmes, parasti pieliek pēc burta vai vārda uzrakstīšanas, lai nepārtrauktu savienojumu |
| Rakstīšanas ātrums | Lēnāk, jo pēc katra burta zīmulis jāpaceļ | Ātrāk, kad tehnika apgūta, jo zīmulis no papīra paceļas retāk |
Vecākiem noderīgi zināt praktisko pusi: drukātos lielos burtus bērni bieži apgūst paši, jo tie redzami uzrakstos un uz iepakojumiem, bet rakstītajiem burtiem ir vajadzīgs paraugs un mērķtiecīgi vingrinājumi. Kā alfabēts ir uzbūvēts un kādi burti tajā ir, skatiet rakstā Latviešu alfabēts.
Kad bērnam jāsāk mācīties rakstītie burti?
Valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās (MK noteikumi Nr. 716, 10.1.1. punkts) teikts, ka pirmsskolas izglītības nobeigumā bērns “atšķir un nosauc skaņas, skaņu apzīmē ar atbilstošu burtu, lasa vārdus un saprot izlasīto, raksta rakstītos burtus”. Tātad rakstītos burtus sāk apgūt jau bērnudārzā, pēdējā pirmsskolas gadā, un skolā šo prasmi nostiprina un pilnveido.
Svarīgākais lēmums mājās ir vienoties ar pedagogu par paraugu. Latviešu valodas aģentūras metodiskajā izdevumā skolotājiem ieteikts mājās un skolā izmantot vienu un to pašu rakstīto burtu paraugu un pašu burtu mācīšanu atstāt pedagoga ziņā. Ja mājās bērns iemācās citu burta formu, skolā tā būs jāpārmācās.
Ko var darīt mājās, nesteidzoties pa priekšu skolai:
- vingrināties burtu elementos (svītrās, lociņos, ovālos, cilpās), nevis pašos burtos;
- pārrakstīt tos burtus, kurus bērns jau apguvis bērnudārzā vai klasē, un izmantot to pašu paraugu;
- vairāk lasīt un runāt par skaņām un burtiem, jo rakstītprasme balstās uz to, ka bērns dzird skaņas vārdā.
Kā zināt, ka bērns ir gatavs rakstīt?
Gatavību rāda vairāk tas, ko bērns jau prot, nevis vecums. Pazīmes, kuras ir vērts pavērot:
- zīmuli tur ar pirkstiem, nevis visā dūrē;
- var novilkt taisnu, viļņotu un lauztu līniju un uzzīmēt apli;
- pārzīmē vienkāršas formas pēc parauga;
- var nosēdēt pie galda un pievērsties uzdevumam vismaz 5–10 minūtes;
- atpazīst daļu burtu un dzird, ar kādu skaņu sākas vārds.
Rakstīšanai vajadzīgas arī pirkstu un plaukstas prasmes: veiklība, spēks un kustību precizitāte. Ja zīmulis bieži izkrīt no rokas vai līnijas ir ļoti saraustītas, vispirms noder zīmēšana, griešana ar šķērēm un līmēšana, un tikai tad burtu elementi.
Kā iemācīt bērnam rakstīt rakstītos burtus: soli pa solim
Tālāk aprakstītā secība balstās uz Latviešu valodas aģentūras metodiskajā izdevumā skolotājiem ieteikto: no kustības gaisā līdz rakstīšanai līnijās.
1. Sagatavojiet sēdēšanu un papīru
- Bērns sēž taisni, galva nedaudz noliekta uz priekšu. Krūtis nespiežas pie galda, un starp krūtīm un galda malu ietilpst bērna dūre.
- Pirksti ir nedaudz saliekti un brīvi aptver zīmuli, nespiežot to. Rādītājpirksts viegli guļ uz zīmuļa, aptuveni divus centimetrus virs smailes.
- Burtnīcu vai lapu novieto slīpi tā, lai rakstošās rokas apakšdelms ar rakstāmo rindu veidotu taisnu leņķi. Ja lapa novietota nepareizi, burti sanāk nevienādi, pārāk stāvi vai pārāk slīpi.
- Labročiem gaisma krīt no kreisās puses, kreiļiem no labās.
- Sāciet ar zīmuli, jo pildspalvu var dot vēlāk.
2. Sāciet ar līnijām un burtu elementiem
Rakstītie burti veidojas no dažiem atkārtotiem elementiem: slīpas svītras, lociņa, ovāla, pusovāla un cilpas. Kad bērns tos raksta droši, burti veidojas daudz vieglāk. Elementus vispirms “raksta” gaisā, pirkstu vilkot pa smiltīm vai miltiem, uz lielas lapas bez līnijām, un tikai pēc tam burtnīcā starp līnijām.
Pirmajiem līniju vingrinājumiem var izmantot bezmaksas KidsEdu darba lapas Iemācīsimies vilkt līnijas un Mācīsimies vilkt līnijas. Tajās ir taisnas, viļņotas un lauztas līnijas, ko bērns velk pa paraugam.
3. Apgūstiet burtus pa vienam
Viena jauna burta apguvē noder šāda secība:
- Parādiet burtu un izstāstiet, no kādiem elementiem tas sastāv un kur sākas.
- Uzrakstiet to gaisā kopā ar bērnu, lielā izmērā.
- Bērns raksta burtu uz lapas bez līnijām.
- Bērns raksta burtu starp līnijām burtnīcā.
- Bērns raksta burtu virknes, zilbes un īsus vārdus, savienojot burtus.
Skolā burtus bieži māca tādā secībā, kas ļauj ātri sākt lasīt zilbes, proti, kopā ar patskani apgūst arī līdzskani. Tāpēc mājās labāk sekot ābeces vai klases secībai, nevis rakstīt alfabētu no A līdz Ž.
4. Grupējiet burtus pēc līdzīgiem elementiem
Atkārtojot jau apgūtos burtus, tos ir ērti grupēt pēc kopīga sākuma elementa vai līdzīgas kustības. Precīzas grupas atkarīgas no izmantotā parauga, bet bieži izmanto šādas:
| Grupa | Kopīgais elements | Piemēri (mazie burti) |
|---|---|---|
| Slīpa svītra ar lociņu | Svītra uz leju un lociņš apakšā | i, u, t, ī, ū |
| Arkas | Arka uz augšu un svītra uz leju | n, m, ņ |
| Ovāla burti | Ovāls vai pusovāls | o, a, d, c, č |
| Augšējā cilpa | Cilpa virs rindiņas | l, b, h, k, ļ, ķ |
| Apakšējā cilpa | Cilpa zem rindiņas | j, g, ģ |
Grupēšana ļauj atkārtot vienu kustību vairākos burtos un vieglāk pamanīt, kur bērnam rodas grūtības.
5. Savienojiet burtus vārdos
Kad atsevišķi burti padodas, sāciet savienot divus burtus, tad zilbi un pēc tam īsu vārdu. Ja bērns raksta pēc parauga, tam jāatrodas tieši virs rindiņas vai blakus tai, jo pārrakstīšana no tāfeles vai citas lapas pirmajā laikā ir krietni grūtāka.
Kā rakstīt garumzīmes un mīkstinājuma zīmes?
Latviešu valodā garumzīme virs patskaņa (ā, ē, ī, ū) parāda, ka skaņa ir gara, un tā maina vārda nozīmi, piemēram, “kazas” un “kāzas”. Mīkstinājuma zīmes (ģ, ķ, ļ, ņ) un jumtiņi (č, š, ž) apzīmē citu skaņu nekā burts bez zīmes.
Rakstītajos burtos šīs zīmes parasti raksta pēc tam, kad burts vai viss vārds uzrakstīts, līdzīgi kā punktu virs i. Tā roka nepārtrauc savienojuma līniju vārda vidū. Daži skolotāji māca pievienot zīmi uzreiz pēc burta, tāpēc vienojieties par vienu kārtību ar savu skolotāju.
Biežākās kļūdas ar zīmēm:
- zīme aizmirsta, jo bērns vārdu nepārlasa: palīdz ieradums pēc katra vārda to klusi izrunāt un pārbaudīt garās skaņas;
- garumzīme novilkta ļoti slīpi un izskatās pēc jumtiņa: garumzīme ir īsa, taisna, horizontāla svītriņa;
- mīkstinājuma zīme ir pārāk liela vai nav pie sava burta: tā ir mazs komats zem burta (pie ģ — virs).
Pareizrakstību ar garumzīmēm un mīkstinājuma zīmēm var trenēt garumzīmju pareizrakstības spēlē, kur jāizvēlas pareizi uzrakstītais vārds.
Biežākās kļūdas un kā tās labot
| Kļūda | Iespējamais iemesls | Ko darīt |
|---|---|---|
| Burti dažāda lieluma, “lēkā” pāri līnijām | Vēl nav izveidota kustības kontrole | Atgriezieties pie elementiem lielā izmērā, tad samaziniet; rakstiet starp skaidri redzamām līnijām |
| Ļoti spēcīgs spiediens, lapa saplīst | Saspringta roka, zīmulis satverts par cieši | Īsākas sesijas, vingrinājumi ar mīkstu zīmuli vai krītiņu, atgādinājums “zīmulis ir viegls” |
| Burts sākts no nepareizās vietas | Burts iemācīts, skatoties tikai uz gala formu | Parādiet sākuma punktu un virzienu, rakstiet kopā gaisā |
| Burti nav savienoti vai savienoti nejauši | Savienojumi vēl nav vingrināti | Trenējiet burtu pārus un zilbes, pirms rakstāt veselus vārdus |
| Spoguļburti, piemēram, sajaukti b un d | Virziena izpratne vēl attīstās | Pievērsiet uzmanību burta sākumam un virzienam; šāda kļūda šajā vecumā ir bieži sastopama |
| Slīpums mainās vienā vārdā | Lapa nav novietota slīpi vai mainās sēdēšana | Pārbaudiet lapas novietojumu un apakšdelma leņķi pret rindu |
| Bērns ātri nogurst un atsakās | Pārāk garas nodarbības | Sākumā ne vairāk kā 10 minūtes dienā |
Labojot kļūdas, pasvītrojiet vienu labāko burtu rindiņā, nevis visus sliktos. Tā bērns redz, kāds ir mērķis.
Ko darīt, ja bērns ir kreilis?
Kreilim rakstīt ar kreiso roku ir tikpat pareizi kā labrocim ar labo, tāpēc pārmācīt nevajag. Vajag pielāgot vidi:
- Lapa: novietojiet to nedaudz pa kreisi no ķermeņa centra un pagrieziet tā, lai augšējā mala būtu vērsta pa labi, tas ir, otrādi nekā labrocim.
- Satvēriens: kreilis zīmuli var turēt nedaudz tālāk no smailes nekā labrocis, lai redzētu uzrakstīto.
- Gaisma: tai jākrīt no labās puses, lai roka neaizēnotu rakstīto.
- Vieta pie galda: kreilim ērtāk sēdēt pa kreisi no labroča, lai elkoņi nesadurtos.
- “Āķa” satvēriens: ja plauksta virzās virs rindas, pārbaudiet lapas novietojumu, jo nepareizi pagriezta lapa ir biežs iemesls.
Ikdienas vingrināšanās plāns: 10 minūtes dienā
Sākumā rakstīšanai ir vērts veltīt ne vairāk kā 10 minūtes dienā. Īsa, regulāra nodarbība dod vairāk nekā viena gara nodarbība nedēļā.
| Minūtes | Ko dara | Piemērs |
|---|---|---|
| 1–2 | Iesildīšanās | Burtu elementi gaisā vai lielā formātā uz lapas |
| 3–6 | Viens burts | Jaunais vai atkārtojamais burts: 2–3 rindiņas, uzmanība sākuma punktam |
| 7–9 | Savienojumi | Zilbes un 2–3 īsi vārdi ar šo burtu |
| 10 | Pārbaude | Bērns pats atrod savu skaistāko burtu un to apvelk |
Nedēļas ritms: pirmdien–ceturtdien pa vienam burtam vai burtu grupai, piektdien atkārtojums ar vārdiem, nedēļas nogalē rakstīšana “īstam” mērķim, piemēram, iepirkumu saraksts vai kartīte vecmāmiņai.

Rakstīšanas vingrinājumiem var izdrukāt tukšu lapu ar līnijām un slīpuma palīglīnijām:

Lejupielādēt rakstīšanas lapu izdrukai (PDF, A4)
Burtu atpazīšanu un vārdu sastāvu, kad bērns jau lasa, papildus rakstīšanai var nostiprināt trūkstošā burta spēlē, kur vārdā jāieliek trūkstošais burts.
Biežāk uzdotie jautājumi
Ar ko atšķiras rakstītie burti no drukātajiem burtiem?
Drukātie burti ir atsevišķi un taisni, kā grāmatās, bet rakstītie burti vārdā ir savienoti ar savienojuma līnijām un skolas paraugā parasti ir nedaudz slīpi. Burtu skaits un zīmes (garumzīmes, mīkstinājuma zīmes, jumtiņi) ir tie paši.
Vai pirms skolas bērnam jāprot rakstīt rakstītie burti?
Valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās (MK noteikumi Nr. 716) noteikts, ka pirmsskolas nobeigumā bērns raksta rakstītos burtus. Tātad pirmos rakstītos burtus bērns apgūst bērnudārzā, bet skolā šo prasmi pilnveido.
Kurus burtus mācīt vispirms: drukātos vai rakstītos?
Lielos drukātos burtus bērni bieži iepazīst paši, jo redz tos apkārtnē, savukārt rakstītajiem burtiem vajadzīgs paraugs un vingrināšanās. Rakstīto burtu formas ieteicams apgūt pēc tā paša parauga, ko izmanto bērnudārzā vai skolā.
Cik ilgi dienā vingrināties rakstīt?
Sākumā pietiek ar 10 minūtēm dienā. Regulāras īsas nodarbības palīdz vairāk nekā retas un garas.
Kad rakstītajos burtos pieliek garumzīmi vai mīkstinājuma zīmi?
Parasti zīmi pievieno pēc burta vai visa vārda uzrakstīšanas, lai nepārtrauktu savienojumu starp burtiem. Tā kā skolotāju prakse var atšķirties, vienojieties par vienu kārtību ar savu skolotāju.
Kā palīdzēt kreilim rakstīt?
Pagrieziet lapu tā, lai tās augšējā mala būtu vērsta pa labi, nodrošiniet gaismu no labās puses un ļaujiet zīmuli turēt nedaudz tālāk no smailes. Pārmācīt kreili rakstīt ar labo roku nav vajadzības.