Vārdšķiras: lietvārds, īpašības vārds, darbības vārds
Vārdšķiras ir vārdu grupas, kurās vārdus apvieno pēc nozīmes, formām un lietojuma teikumā. Latviešu valodā izšķir 10 vārdšķiras. Sākumskolā visbiežāk mācās trīs: lietvārds atbild uz jautājumu kas? (māja), īpašības vārds – kāds? kāda? (liela), darbības vārds – ko dara? (skrien). Vārdšķiru visvieglāk noteikt, uzdodot vārdam jautājumu.
Saturs
Kas ir vārdšķiras un cik to ir latviešu valodā?
Latviešu valodā ir 10 vārdšķiras. Tās iedala divās lielās grupās, un viena vārdšķira paliek ārpus tām:
- Patstāvīgie vārdi (6) – nosauc priekšmetus, darbības, pazīmes, skaitu. Teikumā tie var būt teikuma locekļi: lietvārds, īpašības vārds, skaitļa vārds, vietniekvārds, darbības vārds, apstākļa vārds.
- Palīgvārdi (3) – paši neko nenosauc, bet saista vārdus vai piešķir tiem nokrāsu: prievārds, saiklis, partikula.
- Izsauksmes vārds – izsaka jūtas vai skaņas un nepieder ne vienai, ne otrai grupai.
Šādu iedalījumu sniedz gan Nacionālā enciklopēdija, gan latviešu valodas mācību resursi valoda.ailab.lv. Bērnam sākumā nav jāiegaumē visas desmit – pietiek droši atšķirt lietvārdu, īpašības vārdu un darbības vārdu, jo tie veido teikuma pamatu.
Vārdšķiru tabula: jautājumi un piemēri
Tabulā redzamas visas latviešu valodas vārdšķiras, jautājums, ar ko tās pārbaudīt, un vienkārši piemēri.
| Vārdšķira | Jautājums | Piemēri |
|---|---|---|
| Lietvārds | kas? | māja, kaķis, lietus, prieks |
| Īpašības vārds | kāds? kāda? | liels, zaļa, silts, garšīgs |
| Darbības vārds | ko darīt? ko dara? | lasīt, skrien, zīmē, smejas |
| Skaitļa vārds | cik? kurš pēc kārtas? | trīs, desmit, pirmais, piektā |
| Vietniekvārds | aizstāj citu vārdu | es, tu, viņš, mans, tas |
| Apstākļa vārds | kā? kur? kad? cik? | ātri, šeit, vakar, daudz |
| Prievārds | – (stāv pirms lietvārda) | uz, zem, ar, pie, bez |
| Saiklis | – (saista vārdus, teikumus) | un, bet, ka, jo |
| Partikula | – (piešķir nokrāsu) | tikai, arī, pat, ne |
| Izsauksmes vārds | – (izsaka jūtas, skaņas) | ak, ai, urrā, oho |
Izdrukājamā lapa noder pie rakstāmgalda vai mājasdarbu mapē:
Lejupielādēt vārdšķiru tabulu izdrukai (PDF, A4)
Lietvārds: kas tas ir un uz kādu jautājumu atbild?
Lietvārds nosauc dzīvas būtnes, priekšmetus, vielas, parādības un jēdzienus. Tas atbild uz jautājumu kas?
- Dzīvas būtnes: kaķis, māsa, skolotājs, zīlīte
- Priekšmeti: galds, grāmata, velosipēds
- Vielas: ūdens, piens, smiltis
- Parādības: lietus, vējš, pērkons
- Jūtas un jēdzieni: prieks, draudzība, laiks
Lietvārdi ir sugas vārdi (upe, pilsēta, suns) un īpašvārdi – konkrētu vārdu, vietu vai dzīvnieku nosaukumi, ko raksta ar lielo burtu (Gauja, Rīga, Anna, Muris). Par lielajiem un mazajiem burtiem plašāk – rakstā par latviešu alfabētu.
Lietvārda dzimte, skaitlis un locījums
Lietvārdam ir trīs gramatiskās pazīmes:
- Dzimte – vīriešu vai sieviešu. Vienkārša pārbaude: pieliek priekšā tas vai tā. Tas kaķis – vīriešu dzimte, tā māja – sieviešu dzimte.
- Skaitlis – vienskaitlis (koks) vai daudzskaitlis (koki).
- Locījums – latviešu valodā ir 7 locījumi, katram savs jautājums.
| Locījums | Jautājums | Piemērs |
|---|---|---|
| Nominatīvs | kas? | māja |
| Ģenitīvs | kā? | mājas |
| Datīvs | kam? | mājai |
| Akuzatīvs | ko? | māju |
| Instrumentālis | ar ko? | ar māju |
| Lokatīvs | kur? | mājā |
| Vokatīvs | uzruna | Anna! |
Pēc galotnes lietvārdus iedala sešās deklinācijās: 1. – koks, 2. – brālis, 3. – tirgus, 4. – māja, 5. – egle, 6. – sirds. Deklinācijas pamatīgāk apgūst vēlākās klasēs; sākumskolā pietiek ar dzimti, skaitli un jautājumu kas?.
Īpašības vārds: kāds? kāda?
Īpašības vārds nosauc priekšmeta vai dzīvas būtnes pazīmi – krāsu, izmēru, garšu, raksturu. Tas atbild uz jautājumiem kāds? kāda? kādi? kādas?
- Krāsa: sarkans, zila, balts
- Izmērs un forma: liels, maza, apaļš, garš
- Garša un sajūtas: salds, skāba, silts, auksts
- Raksturs: laipns, drosmīga, gudrs
Īpašības vārds parasti stāv blakus lietvārdam un saskaņojas ar to dzimtē, skaitlī un locījumā:
| Vienskaitlis | Daudzskaitlis | |
|---|---|---|
| Vīriešu dzimte | zaļš koks | zaļi koki |
| Sieviešu dzimte | zaļa lapa | zaļas lapas |
Vēl divas pazīmes, ko skolā apgūst pakāpeniski:
- Noteiktā un nenoteiktā galotne: labs zēns (kāds zēns, nezināms) un labais zēns (konkrēts, jau zināms).
- Salīdzināmās pakāpes: liels – lielāks – vislielākais, ātrs – ātrāks – visātrākais.
Darbības vārds: ko dara?
Darbības vārds izsaka darbību vai stāvokli: skriet, lasīt, zīmēt, gulēt, augt, priecāties. Pamatforma ir nenoteiksme – tā atbild uz jautājumu ko darīt? un beidzas ar -t vai -ties (lasīt, mazgāties).
Teikumā darbības vārds mainās pēc laika un personas:
| Laiks | Jautājums | Piemērs |
|---|---|---|
| Pagātne | ko darīja? | Viņš lasīja. |
| Tagadne | ko dara? | Viņš lasa. |
| Nākotne | ko darīs? | Viņš lasīs. |
Personas: es lasu (1. persona), tu lasi (2. persona), viņš lasa (3. persona). Latviešu valodas darbības vārdiem ir trīs konjugācijas – locīšanas tipi, ko sīkāk mācās augstākajās klasēs.
Darbības vārds teikumā parasti ir izteicējs – tas pasaka, ko dara teikuma priekšmets: Suns rej. Bērni spēlējas pagalmā.
Pārējās vārdšķiras īsumā
- Skaitļa vārds nosauc skaitu (divi, desmit – cik?) vai kārtu (otrais, desmitā – kurš? kura?).
- Vietniekvārds aizstāj lietvārdu vai citu vārdu, lai tas nebūtu jāatkārto: Anna lasa. Viņa lasa ātri. Piemēri: es, tu, mēs, viņš, mans, tas, kurš, kāds.
- Apstākļa vārds norāda, kā, kur, kad vai cik daudz kaut kas notiek: ātri, lēni, šeit, tur, vakar, rīt, daudz. Tas visbiežāk paskaidro darbības vārdu.
- Prievārds stāv pirms lietvārda un parāda attieksmi: uz galda, zem gultas, ar draugu, bez cepures.
- Saiklis saista vārdus vai teikumus: mamma un tētis; gribēju iet, bet lija.
- Partikula piešķir vārdam vai teikumam nokrāsu: tikai viens, arī es, pat vectēvs.
- Izsauksmes vārds izsaka jūtas vai atdarina skaņu: ak, ai, urrā, vau.
Skolā var dzirdēt arī par divdabi (lasošs, uzrakstīts). Latviešu gramatikā to uzskata par darbības vārda formu, nevis atsevišķu vārdšķiru.
Kā noteikt vārda vārdšķiru: 4 soļi
- Atrodi vārdu teikumā un izlasi visu teikumu – vārdšķiru nosaka tas, kā vārds lietots.
- Uzdod jautājumu: kas? – lietvārds; kāds? kāda? – īpašības vārds; ko dara? ko darīja? ko darīs? – darbības vārds; kā? kur? kad? – apstākļa vārds; cik? – skaitļa vārds.
- Pārbaudi ar formu maiņu. Lietvārdu var pārvērst daudzskaitlī (kaķis – kaķi), īpašības vārdu – salīdzināt (liels – lielāks), darbības vārdu – pārlikt citā laikā (skrien – skrēja).
- Ja jautājums neder, tas, visticamāk, ir palīgvārds (un, uz, tikai) vai izsauksmes vārds (ak!).
Piemērs – teikums Mazais kaķis ātri skrien pa dārzu.
| Vārds | Jautājums | Vārdšķira |
|---|---|---|
| Mazais | kāds? | īpašības vārds |
| kaķis | kas? | lietvārds |
| ātri | kā? | apstākļa vārds |
| skrien | ko dara? | darbības vārds |
| pa | – | prievārds |
| dārzu | ko? (kas? – dārzs) | lietvārds |
Biežākās kļūdas un sajaukšana
- Īpašības vārds vai apstākļa vārds? Zēns ir ātrs (kāds? – īpašības vārds). Zēns skrien ātri (kā? – apstākļa vārds). Uzmanību: ātri zirgi (kādi? – īpašības vārds daudzskaitlī) izskatās tāpat kā apstākļa vārds ātri. Izšķir jautājums: ja vārds stāv pie lietvārda – kādi?, ja pie darbības vārda – kā?.
- Darbība kā lietvārds. Skriet ir darbības vārds, bet skriešana – lietvārds (kas? – skriešana). Tāpat zīmēt un zīmējums, dziedāt un dziesma.
- Skaitlis kā lietvārds. Trīs ir skaitļa vārds (cik?), bet trijnieks – lietvārds (kas?).
- Lietvārds locījumā. Bērni mēdz domāt, ka mājā vai ar draugu vairs nav lietvārdi. Lai pārbaudītu, vārdu pārliek pamatformā: mājā → māja (kas?) – lietvārds.
- Lietvārda jautājums ir kas?, nevis kāds?. Vārds kaķis nosauc pašu dzīvnieku, bet pelēks – tikai tā pazīmi.
Vārdšķiru spēles mājās: 3 ātri vingrinājumi
1. Trīs grozi (5–10 minūtes). Uz 15 kartītēm uzrakstiet vārdus – piemēram, suns, zaļš, lēkt, ābols, salds, peldēt, saule, maza, lasīt, kaķis, silts, dziedāt, galds, apaļa, skriet. Bērns kārto tos trīs grozos: lietvārdi, īpašības vārdi, darbības vārdi. Katram vārdam bērns skaļi uzdod jautājumu – tieši tas nostiprina metodi.
2. Teikuma detektīvs. Grāmatā vai mājasdarbā izvēlieties vienu teikumu. Bērns ar trim krāsām pasvītro: lietvārdus – zilā, īpašības vārdus – zaļā, darbības vārdus – sarkanā. Sāciet ar īsiem teikumiem: Vecmāmiņa cep garšīgas pankūkas.
3. Izaudzē teikumu. Sāciet ar diviem vārdiem: Suns rej. Bērns pievieno īpašības vārdu (Mazs suns rej.), apstākļa vārdu (Mazs suns skaļi rej.), tad vietu (Mazs suns skaļi rej pagalmā.). Tā redzams, ko katra vārdšķira teikumam piešķir.
Kad vārdšķiras ir skaidras, var pievērsties pareizrakstībai – KidsEdu garumzīmju spēlē bērns no vairākiem variantiem izvēlas pareizi uzrakstīto vārdu ar garumzīmēm un mīkstinājuma zīmēm.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik vārdšķiru ir latviešu valodā?
Latviešu valodā ir 10 vārdšķiras: lietvārds, īpašības vārds, skaitļa vārds, vietniekvārds, darbības vārds, apstākļa vārds, prievārds, saiklis, partikula un izsauksmes vārds.
Uz kādu jautājumu atbild lietvārds?
Lietvārds atbild uz jautājumu “kas?”, piemēram, kas? – māja, kaķis, lietus. Citos locījumos tas atbild uz jautājumiem “kā? kam? ko? ar ko? kur?”.
Kā atšķirt īpašības vārdu no apstākļa vārda?
Īpašības vārds atbild uz jautājumu “kāds? kāda?” un paskaidro lietvārdu (ātrs zēns), bet apstākļa vārds atbild uz “kā? kur? kad?” un parasti paskaidro darbības vārdu (skrien ātri).
Kas ir patstāvīgie vārdi un palīgvārdi?
Patstāvīgie vārdi nosauc priekšmetus, darbības un pazīmes un var būt teikuma locekļi – tie ir lietvārdi, īpašības vārdi, skaitļa vārdi, vietniekvārdi, darbības vārdi un apstākļa vārdi. Palīgvārdi – prievārdi, saikļi un partikulas – tikai saista vārdus vai piešķir tiem nokrāsu.
Vai divdabis ir atsevišķa vārdšķira?
Nē, latviešu valodas gramatikā divdabi (piemēram, lasošs, uzrakstīts) uzskata par darbības vārda formu, tāpēc vārdšķiru skaits paliek 10.
Kā ātri noteikt vārdšķiru?
Uzdodiet vārdam jautājumu teikumā: “kas?” – lietvārds, “kāds?” – īpašības vārds, “ko dara?” – darbības vārds, “kā? kur? kad?” – apstākļa vārds. Ja neder neviens jautājums, tas ir palīgvārds vai izsauksmes vārds.