Saules sistēmas planētas: secība, izmēri un fakti bērniem

Saules sistēmas planētas ir astoņas: Merkurs, Venera, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns un Neptūns – tieši šādā secībā, sākot no Saules. Četras tuvākās ir nelielas akmeņainas planētas, četras tālākās – milzu planētas. Plutons kopš 2006. gada ir pundurplanēta, tāpēc planētu sarakstā to vairs neskaita.

Kas ir Saules sistēma?

Saules sistēma ir Saule un viss, kas riņķo ap to: astoņas planētas, to pavadoņi, pundurplanētas (piemēram, Plutons), asteroīdi un komētas. Saule ir zvaigzne – milzīga, karsta gāzu lode, kas veido gandrīz visu sistēmas masu. Tās diametrs ir apmēram 1,4 miljoni km, tātad blakus Saulei nostādītu aptuveni 109 Zemes.

Bērnam to var paskaidrot vienā teikumā: “Saule ir kā liela lampa vidū, un planētas ir kā bērni, kas skrien pa apli ap to – katrs pa savu celiņu un savā ātrumā.”

Planētas ap Sauli riņķo gandrīz vienā plaknē, tāpēc pie debesīm tās vienmēr redzamas apmēram vienā joslā. Starp Marsu un Jupiteru atrodas asteroīdu josla – tūkstošiem akmens gabalu, kas arī riņķo ap Sauli.

Saules sistēmas planētas pēc kārtas: tabula

Tabulā ir visas astoņas planētas secībā no Saules. Skaitļi ir noapaļoti pēc NASA planētu datu lapas.

Planēta	Tips	Diametrs, km	Attālums no Saules (vidēji)	Viens apgrieziens ap Sauli
1. Merkurs	akmeņaina	4 879	57,9 milj. km	88 dienas
2. Venera	akmeņaina	12 104	108,2 milj. km	225 dienas
3. Zeme	akmeņaina	12 756	149,6 milj. km	365 dienas
4. Marss	akmeņaina	6 792	228,0 milj. km	687 dienas (≈ 1,9 gadi)
5. Jupiters	gāzu milzis	142 984	778,5 milj. km	≈ 11,9 gadi
6. Saturns	gāzu milzis	120 536	1 432 milj. km	≈ 29,4 gadi
7. Urāns	ledus milzis	51 118	2 867 milj. km	≈ 84 gadi
8. Neptūns	ledus milzis	49 528	4 515 milj. km	≈ 164 gadi

Venera latviešu literārajā valodā rakstāma ar īsu “e” (tā to raksta arī Vikipēdijā un Tēzaurā), taču mācību materiālos un sarunvalodā bieži sastopama arī forma “Venēra”.

Īsi fakti par katru planētu

• Merkurs – mazākā planēta un Saulei tuvākā. Ap Sauli apskrien tikai 88 dienās.
• Venera – karstākā planēta: vidējā temperatūra uz tās virsmas ir ap 464 °C, jo bieza atmosfēra siltumu neizlaiž. Ap savu asi tā griežas pretējā virzienā nekā Zeme un ļoti lēni.
• Zeme – vienīgā zināmā planēta, uz kuras ir dzīvība un šķidrs ūdens uz virsmas. Tai ir viens pavadonis – Mēness.
• Marss – “sarkanā planēta”. Tās krāsu rada dzelzi saturoši putekļi. Diena uz Marsa ir tikai nedaudz garāka par Zemes dienu (apmēram 24 h 40 min).
• Jupiters – lielākā planēta. Diena tur ilgst mazāk nekā 10 stundas – Jupiters griežas visātrāk no visām planētām.
• Saturns – planēta ar spožākajiem gredzeniem, kas sastāv no ledus un akmens gabaliņiem. Tam ir visvairāk zināmo pavadoņu – pēc NASA datiem vairāk nekā 270.
• Urāns – ledus milzis, kas griežas “guļus” – tā ass ir sasvērta gandrīz uz sāniem.
• Neptūns – tālākā planēta. Tā ir tik tālu, ka ap Sauli apskrien tikai reizi aptuveni 164 Zemes gados.

Pavadoņu skaits milzu planētām mainās, jo astronomi joprojām atklāj jaunus mazus pavadoņus. Merkuram un Venerai pavadoņu nav, Zemei ir viens, Marsam – divi.

Cik lielas ir planētas salīdzinājumā ar Zemi?

Bērniem izmērus vieglāk saprast, ja Zemi pieņem par “mērlenti”. Salīdzinājums ir pēc diametra (cik reizes planēta ir platāka vai šaurāka par Zemi):

Planēta	Diametrs salīdzinājumā ar Zemi	Ko tas nozīmē
Merkurs	≈ 0,4	nedaudz vairāk par trešdaļu Zemes
Venera	≈ 0,95	gandrīz tikpat liela kā Zeme
Marss	≈ 0,5	apmēram uz pusi mazāks
Jupiters	≈ 11	11 Zemes blakus vienā rindā
Saturns	≈ 9,5	9–10 Zemes rindā
Urāns	≈ 4	4 Zemes rindā
Neptūns	≈ 3,9	gandrīz 4 Zemes rindā

Vēl daži salīdzinājumi, kas bērniem paliek atmiņā:

• Jupiterā pēc tilpuma ietilptu vairāk nekā tūkstotis Zemju.
• Saule ir apmēram 109 reizes platāka par Zemi.
• Plutons (2 376 km) ir mazāks pat par mūsu Mēnesi (3 475 km).

Akmeņainās planētas un milzu planētas: kāda ir atšķirība?

Saules sistēmas planētas iedala divās grupās.

Akmeņainās jeb Zemes grupas planētas – Merkurs, Venera, Zeme, Marss:

• atrodas tuvāk Saulei;
• ir salīdzinoši mazas;
• tām ir cieta virsma, uz kuras varētu nostāties;
• tām ir maz pavadoņu vai nav vispār.

Milzu planētas – Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns:

• atrodas tālu no Saules, aiz asteroīdu joslas;
• ir daudzkārt lielākas par Zemi;
• tām nav cietas virsmas, uz kuras nostāties;
• visām četrām ir gredzeni (Saturnam tie ir vislabāk redzami) un daudz pavadoņu.

Jupiteru un Saturnu sauc par gāzu milžiem, jo tie sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija. Urānu un Neptūnu sauc par ledus milžiem, jo tajos ir daudz ūdens, amonjaka un metāna “ledu”.

Kāpēc Plutons vairs nav planēta?

Plutonu atklāja 1930. gadā, un ilgi to skaitīja par devīto planētu. 2006. gadā Starptautiskā Astronomijas savienība (IAU) pieņēma precīzu planētas definīciju. Lai debess ķermeni sauktu par planētu, tam jāatbilst trim nosacījumiem:

1. tas riņķo ap Sauli;
2. tas ir pietiekami masīvs, lai būtu apaļš;
3. tas ir “iztīrījis” savu orbītu – ceļā nav citu līdzīga lieluma ķermeņu.

Plutons atbilst pirmajiem diviem nosacījumiem, bet ne trešajam: tas riņķo Koipera joslā kopā ar daudziem citiem ledus ķermeņiem. Tāpēc kopš 2006. gada Plutons ir pundurplanēta. Saules sistēmā ir arī citas pundurplanētas, piemēram, Cerera un Erīda.

Tāpēc uz jautājumu “cik planētu ir Saules sistēmā?” pareizā atbilde ir astoņas. Vecākās grāmatās var būt rakstīts “deviņas” – tās ir izdotas pirms 2006. gada.

Kā bērnam iemācīties planētu secību?

Planētu secību vislabāk apgūt pa soļiem: vispirms nosaukumus, tad secību, tad atšķirības.

1. Iepazīstiet nosaukumus. Katru dienu runājiet par vienu planētu un vienu tās “pazīšanas zīmi”: Marss – sarkans, Saturns – ar gredzeniem, Jupiters – lielākais.
2. Iegaumējiet secību ar teikumu. Katra vārda pirmais burts ir planētas pirmais burts (M–V–Z–M–J–S–U–N). Vispārpieņemta latviešu atmiņas teikuma nav, tāpēc šis ir KidsEdu izveidots piemērs: “Mazais Vilks Zina: Mēnesnīcā Jāskaita Spožās Uguntiņas Naktī.” (Merkurs, Venera, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns). Bērns var izdomāt arī savu teikumu – pašizdomātu to atceras vēl labāk.
3. Sadaliet divos četriniekos. “Mazās akmeņainās” (Merkurs, Venera, Zeme, Marss) un “lielie milži” (Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns). Pēc tam bērnam jāiegaumē tikai divas rindiņas pa četriem.
4. Izveidojiet modeli. Izmēru modeli var salikt no augļiem un bumbām (skat. nākamo sadaļu).
5. Pārbaudiet sevi spēlē. KidsEdu spēlē Planētas pēc kārtas bērns saliek planētas pareizā secībā no Saules – to var atkārtot, līdz secība izdodas bez kļūdām.

Lejupielādēt planētu plakātu izdrukai (PDF, A4)

Vairāk ideju, kā mācīties caur darbošanos, atradīsiet rakstā par interaktīvām mācību metodēm bērniem.

Saules sistēmas modelis mājās: augļi, bumbas un soļi

Mērogā vienā modelī nevar parādīt gan izmērus, gan attālumus – planētas sanāktu sīkas kā putekļi vai attālumi – kilometriem gari. Tāpēc veidojiet divus atsevišķus modeļus.

Izmēru modelis (Zeme = 2 cm)

Ja Zemes diametrs modelī ir 2 cm (apmēram kā vīnoga vai ķiršu tomāts), pārējo planētu izmēri ir šādi:

Planēta	Diametrs modelī	Ko var izmantot
Merkurs	≈ 0,8 cm	zirnis
Venera	≈ 1,9 cm	vīnoga
Zeme	2 cm	vīnoga vai ķiršu tomāts
Marss	≈ 1,1 cm	mellene vai liels zirnis
Jupiters	≈ 22 cm	neliels arbūzs vai basketbola bumba (~24 cm)
Saturns	≈ 19 cm	melone vai futbola bumba (~22 cm)
Urāns	≈ 8 cm	ābols
Neptūns	≈ 7,8 cm	ābols vai apelsīns

Saule šajā mērogā būtu apmēram 2,2 metrus plata – lielāka par pieaugušo cilvēku. To var parādīt, uz grīdas izliekot 2,2 m garu auklu.

Attālumu modelis (Zeme = 10 soļi)

Izejiet ārā, nolieciet “Sauli” (piemēram, bumbu) un skaitiet soļus. Ja no Saules līdz Zemei ir 10 soļi, tad:

• Merkurs – 4 soļi;
• Venera – 7 soļi;
• Zeme – 10 soļi;
• Marss – 15 soļi;
• Jupiters – 52 soļi;
• Saturns – 96 soļi;
• Urāns – 192 soļi;
• Neptūns – 302 soļi.

Bērns pats sajūt galveno: pirmās četras planētas ir “turpat blakus”, bet milzu planētas – ļoti tālu un ar lielām atstarpēm.

Kuras planētas var redzēt ar neapbruņotu aci?

Bez teleskopa no Zemes var saskatīt piecas planētas: Merkuru, Veneru, Marsu, Jupiteru un Saturnu. Urāns ir ļoti blāvs, un parastos apstākļos tā meklēšanai vajadzīgs teleskops; Neptūnu bez teleskopa redzēt nevar.

Kā planētas atpazīt:

• Venera ir spožākais objekts debesīs pēc Saules un Mēness. Tā redzama zemu pie apvāršņa vai nu vakarā pēc saulrieta, vai rītā pirms saullēkta, tāpēc to sauc par “vakara zvaigzni” vai “rīta zvaigzni”.
• Jupiters izskatās kā ļoti spoža, mierīga balta “zvaigzne”.
• Marss izceļas ar iesarkanu, oranžīgu krāsu.
• Saturns ir dzeltenīgs un blāvāks par Jupiteru; gredzenus var saskatīt tikai teleskopā.
• Merkurs ir grūtāk pamanāms, jo vienmēr atrodas tuvu Saulei un redzams tikai īsu brīdi krēslā zemu pie apvāršņa.

Planētas lēnām pārvietojas uz zvaigžņu fona un vienmēr atrodas apmēram vienā joslā pāri debesīm. Kura planēta konkrētajā mēnesī redzama, var pārbaudīt jebkurā zvaigžņu debess lietotnē. Mēness nav planēta, bet Zemes pavadonis – tam veltīts atsevišķs temats par Mēness fāzēm.

Mazākiem bērniem kosmosa tēmu var turpināt punktu savienošanas spēlē Zaķa zvaigznes, kur no punktiem jāuzzīmē, piemēram, raķete.

Biežāk uzdotie jautājumi