Latvijas simboli bērniem: karogs, ģerbonis, himna un 18. novembris

Latvijas simboli bērniem ir vienkāršs veids, kā iepazīt savu valsti. Galvenie valsts simboli ir trīs: sarkanbaltsarkanais karogs, valsts ģerbonis un himna „Dievs, svētī Latviju!”. Līdzās tiem ir nacionālie simboli dabā: ozols, liepa, pīpene, baltā cielava, divpunktu mārīte, dzintars un Daugava. Visvairāk par tiem runā novembrī, kad svinam Lāčplēša dienu un 18. novembri.

Kādi ir Latvijas valsts simboli?

Valsts simbolus nosaka likumi, un tos lieto valsts iestādes, skolas un ikviens iedzīvotājs. Nacionālie simboli ir augi, dzīvnieki un vietas, ko tauta pati izvēlējusies kā savas zemes zīmes.

Simbols	Kas tas ir	Ko bērnam pastāstīt
Karogs	Karmīnsarkans ar baltu joslu vidū	Viens no senākajiem karogiem pasaulē, pirmo reizi minēts 13. gadsimtā
Ģerbonis	Vairogs ar sauli, lauvu un grifu, virs tā trīs zvaigznes	Saule nozīmē brīvību, zvaigznes – Latvijas novadus
Himna	„Dievs, svētī Latviju!”	To sarakstīja Baumaņu Kārlis, pirmo reizi dziedāja 1873. gadā
Brīvības piemineklis	Piemineklis Rīgā ar Mildu, kas tur trīs zvaigznes	Uzcelts par iedzīvotāju ziedojumiem 1935. gadā
Daba	Ozols, liepa, pīpene, baltā cielava, divpunktu mārīte, dzintars, Daugava	Tos var atrast pastaigā vai jūras krastā

Latvijas karogs: krāsas, proporcijas un leģenda

Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar baltu svītru vidū. Sarkanā krāsa ir tumša – tā nav spilgti sarkana kā tomāts, bet drīzāk kā ķirsis. Šo toni oficiāli noteica 1922. gadā, lai karogu nesajauktu ar līdzīgo Austrijas karogu.

Karogam ir stingri noteikti izmēri:

• joslu platums ir 2 : 1 : 2 – katra sarkanā josla ir divreiz platāka par balto;
• karoga augstums pret garumu ir 1 : 2 – karogs ir divreiz garāks nekā augsts.

Šo ir viegli pārbaudīt ar lineālu: ja karogs ir 10 cm augsts, sarkanās joslas ir pa 4 cm, baltā – 2 cm, bet garums – 20 cm. Pārbaudi zināšanas spēlē Latvijas simboli bērniem – tur karogs jāsašuj pareizās proporcijās un jāatrod starp līdzīgiem.

Leģenda par karogu

Livonijas Atskaņu hronikā rakstīts, ka 1279. gadā karotāji no Cēsīm devās kaujā ar sarkanu karogu, kam pa vidu bija balta josla. Tāpēc Latvijas karogu uzskata par vienu no senākajiem pasaulē. Bērniem bieži stāsta arī leģendu par ievainotu vadoni, kuru ietina baltā palagā: palags no asinīm kļuva sarkans, bet vidū, kur viņš gulēja, palika balta josla. Tā ir teika, nevis vēstures fakts, taču tā palīdz atcerēties karoga krāsas.

Mūsdienu karoga skici 1917. gadā veidoja mākslinieks Ansis Cīrulis. Satversmes sapulce karogu apstiprināja 1921. gada 15. jūnijā. Padomju okupācijas laikā karogs bija aizliegts, un valsts karoga statusu tam atjaunoja 1990. gada 27. februārī.

Kad karogu izkar?

Valsts svētkos, piemēram, 18. novembrī un 4. maijā, karogu izkar pie mājām un iestādēm. Sēru dienās karogam piesien melnu lentīti. Bērnam var pastāstīt, ka karogu nedrīkst likt uz zemes un tam jābūt tīram un veselam.

Latvijas ģerbonis: ko nozīmē saule, zvaigznes, lauva un grifs

Ģerbonis ir valsts „zīmogs”. To redz uz pasēm, monētām, skolu liecībām un valsts iestāžu ēkām. Latvijas ģerbonis apstiprināts 1921. gadā, un pie tā strādāja mākslinieki Rihards Zariņš un Vilis Krūmiņš.

Ģerboņa daļa	Kā izskatās	Ko nozīmē
Saule	Zelta saule lec zilā laukā vairoga augšā	Brīvība un jauna valsts
Trīs zvaigznes	Zelta zvaigznes virs vairoga	Vēsturiskās zemes: Kurzeme (kopā ar Zemgali), Vidzeme un Latgale
Sarkanais lauva	Sudraba laukā vairoga kreisajā pusē	Kurzeme un Zemgale
Sudraba grifs	Sarkanā laukā vairoga labajā pusē	Vidzeme un Latgale
Lauva un grifs ārpusē	Tur vairogu no abām pusēm	Spēks un vienotība
Ozola zari	Zem vairoga, sasieti ar sarkanbaltsarkanu lenti	Spēks un izturība

Grifs ir pasaku zvērs – tam ir lauvas ķermenis un ērgļa galva un spārni. Bērniem patīk to atrast ģerbonī un salīdzināt ar lauvu.

Ir trīs ģerboņa veidi: lielais (to lieto Valsts prezidents, Saeima un ministrijas), mazais papildinātais un mazais (to lieto pašvaldības un skolas).

Latvijas himna „Dievs, svētī Latviju!”

Himnas vārdus un mūziku sarakstīja Kārlis Baumanis (Baumaņu Kārlis). Pirmo reizi to publiski dziedāja 1873. gada jūnijā pirmajos Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos Rīgā. 1918. gada 18. novembrī, pasludinot Latvijas valsti, zālē himnu nodziedāja trīs reizes. Par oficiālu valsts himnu to apstiprināja 1920. gada 7. jūnijā.

Kā himnu dziedāt un klausīties:

1. Kad skan himna, pieceļas kājās.
2. Cepuri noņem, rokas tur gar sāniem.
3. Himnas laikā nesarunājas un neēd.

Bērniem pirmsskolā pietiek iemācīties pirmo pantu. Skolēni parasti zina visu himnu, jo to dzied skolas svētkos.

Latvijas nacionālie simboli dabā

Šos simbolus var atrast pastaigā, mežā vai jūras krastā – tas ir labs veids, kā iepazīt Latvijas simbolus bērniem ar rokām un acīm.

Simbols	Kur atrast	Interesants fakts
Ozols	Parkos, pļavās, viensētās	Ozola zari ir arī valsts ģerbonī
Liepa	Alejās un pie mājām	Jūlijā liepu ziedi smaržo un pie tiem dūc bites
Pīpene	Pļavās vasarā	Baltas ziedlapiņas ar dzeltenu vidu, līdzīga margrietiņai
Baltā cielava	Pie ūdens un ceļmalās no aprīļa	Mazs melnbalts putns, kas visu laiku kustina asti
Divpunktu mārīte	Dārzos un pļavās	Sarkana ar vienu melnu punktu uz katra spārna
Dzintars	Jūras krastā pēc vētras	Sens, sacietējis koku sveķis
Daugava	Plūst cauri visai Latvijai	Dziesmās to sauc par Daugavu māmuliņu

Baltā cielava ir arī KidsEdu spēlē Latvijas putni, kur bērns mācās atpazīt 32 putnus pēc izskata.

Brīvības piemineklis

Brīvības piemineklis Rīgā atklāts 1935. gada 18. novembrī. Tā autors ir tēlnieks Kārlis Zāle, un piemineklis uzcelts par iedzīvotāju ziedojumiem. Tas ir 42 metrus augsts. Augšā stāv sievietes tēls, ko tautā sauc par Mildu. Viņa tur trīs zelta zvaigznes – tās nozīmē Kurzemi, Vidzemi un Latgali. Uz pieminekļa ir uzraksts „Tēvzemei un Brīvībai”.

Pie pieminekļa stāv goda sardze. Bērniem patīk vērot sardzes maiņu, kas notiek katru stundu.

Lāčplēša diena bērniem: kāpēc 11. novembrī dedzina svecītes?

1919. gada 11. novembrī Latvijas armija atbrīvoja Rīgu no Bermonta karaspēka. Šo dienu nosauca par Lāčplēša dienu – par godu varonim no Andreja Pumpura eposa „Lāčplēsis”, kurš cīnījās par savu zemi. Tajā pašā laikā izveidoja augstāko apbalvojumu – Lāčplēša Kara ordeni ar devīzi „Par Latviju!”.

Kā pastāstīt bērnam:

• 3–5 gadi: „Šajā dienā mēs pieminam drosmīgus cilvēkus, kas sargāja Latviju. Iededzam svecīti, lai pateiktu viņiem paldies.”
• 6–8 gadi: pastāstiet par Lāčplēsi un viņa lāča ausīm, izlasiet fragmentu no teikas un uzzīmējiet varoni.
• 9–12 gadi: parādiet kartē, kur bija Rīgas aizstāvēšana, un salīdziniet ar mūsdienu Rīgu.

Svecītes 11. novembrī dedzina pie Rīgas pils mūra, uz 11. novembra krastmalas, logos un piemiņas vietās visā Latvijā. No 11. līdz 18. novembrim pie apģērba piesprauž sarkanbaltsarkanu lentīti – parasti V burta formā, ar galiem uz augšu. Stingru noteikumu nav, bet V forma nozīmē uzvaru, un tā ir ierasta kopš 2007. gada, kad tā lentīti nēsāt aicināja Aizsardzības ministrija.

18. novembris – Latvijas dzimšanas diena

1918. gada 18. novembrī Rīgā, toreizējā Rīgas pilsētas 2. teātrī (tagad Latvijas Nacionālais teātris), Tautas padome pasludināja Latviju par neatkarīgu, demokrātisku republiku. Sēde sākās 16.30 un ilga nedaudz vairāk par stundu. Pagaidu valdību vadīja Kārlis Ulmanis, bet Tautas padomes priekšsēdētājs bija Jānis Čakste, kurš vēlāk kļuva par pirmo Valsts prezidentu.

Šogad, 2026. gadā, Latvija svin 108. dzimšanas dienu. 18. novembris ir brīvdiena. Rīgā šajā dienā notiek svētku pasākumi, un vakarā daudzi dodas skatīties salūtu.

Ko var paveikt kopā ar bērnu

1. Uzzīmēt vai nokrāsot karogu ar pareizām proporcijām 2 : 1 : 2 – tā ir arī matemātika.
2. Uztaisīt sarkanbaltsarkanu lentīti no auduma vai papīra.
3. Iedegt svecīti logā 11. novembra vakarā.
4. Iemācīties himnas pirmo pantu.
5. Izspēlēt Latvijas kartes spēli – atrast Kurzemi, Vidzemi, Latgali, Zemgali un Sēliju Latvijas kartes spēlē.
6. Uzrakstīt apsveikumu Latvijai – ko bērns vēlētos savai valstij.
7. Uzcept svētku kliņģeri vai pīrāgus un uzaicināt vecvecākus.
8. Aiziet uz tuvāko pieminekli vai piemiņas vietu un nolikt ziedu.
9. Sameklēt dabas simbolus – ozola lapu, liepas lapu, dzintara gabaliņu.
10. Atrisināt viktorīnu – jautājumi ir zemāk, darba lapās ir arī drukājama versija.

Vairāk par Latvijas novadiem un pilsētām lasiet rakstā Latvijas novadi un pilsētas.

Darba lapas „Latvijas simboli” izdrukai

Bezmaksas darba lapas par Latvijas simboliem ir PDF failā ar 6 A4 lapām:

• karogs krāsošanai ar proporciju uzdevumu;
• savieno dabas simbolu ar nosaukumu;
• vārdu mīkla ar 12 Latvijas vārdiem;
• viktorīna ar 12 jautājumiem un atbildēm;
• apsveikuma kartīte Latvijai, ko izgriezt un nokrāsot;
• atbildes.

Lapas der 6–10 gadus veciem bērniem, pirmsskolā tās var izmantot kopā ar pieaugušo. Lai iepazītu Latvijas kartes, noderēs arī Latvijas kontūrkarte izdrukai.

Viktorīna par Latviju bērniem

Uzdodiet jautājumus un ļaujiet bērnam atbildēt pašam. Nospiediet uz jautājuma, lai redzētu atbildi.

1. Kādās krāsās ir Latvijas karogs?

Karmīnsarkanā un baltā – divas sarkanas joslas un balta josla vidū.

2. Cik reizes sarkanā josla ir platāka par balto?

Divas reizes (2 : 1 : 2).

3. Kurā gadā karogs pirmo reizi minēts hronikā?

1279. gadā Atskaņu hronikā.

4. Kā sauc Latvijas himnu?

„Dievs, svētī Latviju!”

5. Kas sarakstīja himnu?

Kārlis Baumanis (Baumaņu Kārlis).

6. Ko nozīmē trīs zvaigznes ģerbonī?

Latvijas vēsturiskās zemes – Kurzemi, Vidzemi un Latgali.

7. Kādi divi zvēri tur ģerboņa vairogu?

Sarkanais lauva un sudraba grifs.

8. Kas notika 1918. gada 18. novembrī?

Pasludināja neatkarīgo Latvijas valsti.

9. Kāpēc 11. novembrī dedzina svecītes?

Lai pieminētu Latvijas brīvības cīnītājus – Lāčplēša dienā.

10. Kurš putns ir Latvijas nacionālais putns?

Baltā cielava.

11. Kā tautā sauc tēlu Brīvības pieminekļa augšā?

Par Mildu.

12. Kura ir Latvijas lielākā upe, ko dziesmās sauc par māmuliņu?

Daugava.

Biežāk uzdotie jautājumi