Mērvienības: tabula, pārveidošana un mērvienību kalkulators

Mērvienības ir norunāti lielumi, ar kuriem salīdzina garumu, masu, laiku, tilpumu un laukumu. Garumu mēra milimetros, centimetros, metros un kilometros, masu – gramos, kilogramos un tonnās, laiku – sekundēs, minūtēs un stundās. Lielāku mērvienību pārvērš mazākā, reizinot, bet mazāku lielākā – dalot.
Saturs
Mērvienību kalkulators: kā ātri pārvērst?
Ierakstiet skaitli, izvēlieties, no kuras mērvienības un uz kuru pārvērst. Kalkulators uzreiz parāda rezultātu un paskaidro, ar ko jāreizina vai jādala. Tā to var izmantot arī mājasdarbu pārbaudei: bērns vispirms rēķina pats, pēc tam salīdzina.
Šis lielums visās mērvienībās
Zem rezultāta redzams tas pats lielums visās grupas mērvienībās. Laika pārvēršanā kalkulators papildus sadala rezultātu stundās un minūtēs, piemēram, 135 min = 2 h 15 min.
Kas ir mērvienība un kāpēc tās vajadzīgas?
Mērvienība ir lielums, ar kuru salīdzina visu pārējo. Ja galds ir 120 cm garš, tas nozīmē, ka tajā 120 reizes ietilpst viens centimetrs. Bez kopīgām mērvienībām nevarētu nopirkt kilogramu ābolu, ieplānot stundu garu treniņu vai uzšūt drēbes pēc izmēra.

Latvijā, tāpat kā gandrīz visā pasaulē, lieto Starptautisko mērvienību sistēmu (SI). Tās pamatā ir septiņas pamatvienības, no kurām ikdienā visbiežāk sastopam trīs: metru, kilogramu un sekundi. Kādas mērvienības drīkst lietot oficiāli, nosaka Ministru kabineta Mērvienību noteikumi.
Metriskā sistēma radās Francijā 18. gadsimta beigās. Tās lielākā priekšrocība ir desmitnieku sistēma: blakus esošās mērvienības atšķiras 10, 100 vai 1000 reižu. Tāpēc pārvēršanā pietiek pierakstīt vai atņemt nulles. Izņēmums ir laiks, kur skaita pa 60.
Garuma mērvienības: tabula un piemēri
Garumu, platumu, augstumu un attālumu mēra garuma mērvienībās. Pamatvienība ir metrs.
| Mērvienība | Saīsinājums | Cik tas ir | Kas ir apmēram tik garš |
|---|---|---|---|
| milimetrs | mm | 1 mm | monētas biezums |
| centimetrs | cm | 1 cm = 10 mm | nadziņa platums |
| decimetrs | dm | 1 dm = 10 cm = 100 mm | plaukstas platums |
| metrs | m | 1 m = 10 dm = 100 cm = 1000 mm | liels solis |
| kilometrs | km | 1 km = 1000 m | 12–15 minūšu gājiens |

Labs mājas uzdevums ir augšanas mērīšana. Uzlieciet bērnam uz galvas grāmatu, atzīmējiet augstumu uz durvju stenderes un izmēriet ar mērlenti. Pēc pusgada atkārtojiet un aprēķiniet starpību centimetros un milimetros.
Masas mērvienības: grami, kilogrami, centneri un tonnas
Masu ikdienā bieži sauc par svaru. Matemātikā un fizikā pareizāk ir „masa”. Pamatvienība ir kilograms.
| Mērvienība | Saīsinājums | Cik tas ir | Piemērs |
|---|---|---|---|
| grams | g | 1 g | zīmulis – apmēram 5 g |
| kilograms | kg | 1 kg = 1000 g | piena paka – apmēram 1 kg |
| centners | c | 1 c = 100 kg | liels graudu maiss |
| tonna | t | 1 t = 10 c = 1000 kg | vieglā automašīna – apmēram 1,5 t |
Centners nav SI mērvienība, bet Latvijas sākumskolas matemātikā to joprojām māca, jo tas palīdz saprast saikni starp kilogramiem un tonnām.

Virtuve ir laba vieta, kur masu un tilpumu sajust ar rokām. Nosveriet 200 g miltu un pēc tam ieberiet tos mērtraukā. Bērns ievēros, ka tilpums mililitros un masa gramos nesakrīt, jo milti ir vieglāki par ūdeni.
Laika mērvienības: kāpēc stundā ir 60 minūtes?
Laika mērvienības ir vienīgās, kur nav desmitnieku sistēmas. Stundā ir 60 minūtes, minūtē – 60 sekundes. Šī tradīcija nāk no senās Babilonijas, kur skaitīja sešdesmitiem.
| Mērvienība | Saīsinājums | Cik tas ir |
|---|---|---|
| sekunde | s | 1 s |
| minūte | min | 1 min = 60 s |
| stunda | h | 1 h = 60 min = 3600 s |
| diennakts | d | 1 d = 24 h |
| nedēļa | – | 7 diennaktis |
| gads | – | 365 diennaktis, garajā gadā 366 |
Biežākā kļūda: pusotra stunda nav „1 h 50 min”, bet 1 h 30 min, jo puse no 60 ir 30. Tāpat 1,25 h ir 1 h 15 min. Pulksteņa nolasīšanu var vingrināt pulksteņa spēlē.
Tilpuma un laukuma mērvienības
Tilpums parāda, cik daudz vietas aizņem šķidrums vai priekšmets. Šķidrumiem lieto litrus un mililitrus.
| Mērvienība | Saīsinājums | Cik tas ir | Piemērs |
|---|---|---|---|
| mililitrs | ml | 1 ml = 1 cm³ | apmēram 20 ūdens pilieni |
| decilitrs | dl | 1 dl = 100 ml | puse no glāzes |
| litrs | l | 1 l = 1000 ml = 1 dm³ | piena paka |
| hektolitrs | hl | 1 hl = 100 l | apmēram puse vannas |
| kubikmetrs | m³ | 1 m³ = 1000 l | liela ūdens tvertne |
Virtuvē tilpumu bieži mēra ar karotēm. Tējkarotē ietilpst apmēram 5 ml, ēdamkarotē – apmēram 15 ml, glāzē – 200–250 ml.
Laukums parāda, cik liela ir virsma. Laukuma mērvienības veidojas no garuma mērvienībām: 1 m² ir kvadrāts, kura mala ir 1 m.
| Mērvienība | Cik tas ir |
|---|---|
| 1 cm² | 100 mm² |
| 1 dm² | 100 cm² |
| 1 m² | 100 dm² = 10 000 cm² |
| 1 ārs (a) | 100 m² |
| 1 hektārs (ha) | 100 a = 10 000 m² |
| 1 km² | 100 ha = 1 000 000 m² |
Kāpēc 1 m² ir 10 000 cm², nevis 100 cm²? Kvadrāta malā ietilpst 100 cm, un tādu rindu ir arī 100. Tātad 100 × 100 = 10 000 mazu kvadrātiņu.
Kā pārveidot mērvienības: soli pa solim
- Nosakiet virzienu. No lielākas mērvienības uz mazāku (m → cm) skaitlis kļūst lielāks, no mazākas uz lielāku (cm → m) – mazāks.
- Atrodiet attiecību. Piemēram, 1 m = 100 cm, 1 kg = 1000 g, 1 h = 60 min.
- Reiziniet vai daliet. Uz mazāku mērvienību reizina, uz lielāku dala.
- Pārbaudiet ar veselo saprātu. 3 m nevar būt 30 000 cm. Tas ir 300 cm – apmēram tik augstu istabā ir griesti.
| Uzdevums | Kā rēķina | Atbilde |
|---|---|---|
| 4 m = ? cm | 4 × 100 | 400 cm |
| 2500 g = ? kg | 2500 : 1000 | 2,5 kg |
| 2 m 35 cm = ? cm | 2 × 100 + 35 | 235 cm |
| 3 kg 250 g = ? g | 3 × 1000 + 250 | 3250 g |
| 150 min = ? h ? min | 150 = 2 × 60 + 30 | 2 h 30 min |
| 7 c = ? kg | 7 × 100 | 700 kg |
Reizināšana ar 10, 100 un 1000 nozīmē pierakstīt vienu, divas vai trīs nulles. Ja reizrēķins vēl klibo, palīdzēs raksts par reizināšanas tabulu.
Biežākās kļūdas pārvēršanā
- Laikā rēķina pa 100: „1 h = 100 min”. Pareizi: 60 min.
- Laukumā izmanto garuma attiecību: „1 m² = 100 cm²”. Pareizi: 10 000 cm².
- Salīdzina skaitļus dažādās mērvienībās: „90 cm ir vairāk nekā 1 m, jo 90 > 1”. Vispirms abus pārvērš vienādās mērvienībās: 90 cm < 100 cm.
- Saliktos lielumos aizmirst nulli: 2 m 5 cm nav 25 cm vai 250 cm, bet 205 cm.
Kā mērvienības mācīties ar bērnu?
Sākumskolā vispirms iepazīst centimetrus, metrus, kilogramus un stundas. Vēlāk klāt nāk milimetri, decimetri, kilometri, grami, tonnas un centneri, kā arī pārvēršana un salikti lielumi. Laukuma mērvienības parasti mācās no 4. klases.
- Vispirms novērtējiet, tad mēriet. „Cik garš ir galds? Kā tev šķiet?” Pēc mērīšanas salīdziniet ar minējumu.
- Mēriet ar ķermeni. Plaukstas platums ir apmēram 1 dm, solis – apmēram puse metra. Tas palīdz sajust lielumus.
- Gatavojiet kopā. Receptē ir grami, mililitri un minūtes. Bērns sver, mēra un seko līdzi laikam.
- Spēlējiet. Interaktīvā mērvienību spēlē bērns kopā ar Ezi Edgaru pārvērš garumu, masu, laiku un tilpumu, salīdzina lielumus, kārto tos pēc lieluma un izvēlas piemērotu mērvienību. Kļūdas gadījumā spēle atgādina vajadzīgo attiecību.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik centimetru ir metrā?
Vienā metrā ir 100 centimetru, 10 decimetru vai 1000 milimetru.
Cik gramu ir kilogramā?
Vienā kilogramā ir 1000 gramu. Vienā tonnā ir 1000 kilogramu, bet vienā centnerā – 100 kilogramu.
Kā pārvērst centimetrus metros?
Centimetrus izdala ar 100. Piemēram, 250 cm : 100 = 2,5 m jeb 2 m 50 cm.
Cik sekunžu ir stundā?
Vienā stundā ir 60 minūtes, un katrā minūtē ir 60 sekundes. Tātad stundā ir 60 × 60 = 3600 sekunžu.
Cik mililitru ir litrā?
Vienā litrā ir 1000 mililitru. Viens litrs ir tikpat, cik viens kubikdecimetrs (1 dm³).
Kuras ir SI pamatmērvienības garumam, masai un laikam?
Garumam – metrs, masai – kilograms, laikam – sekunde.